Pāvila vēstule romiešiem 12:2 (LTV1965): “Un netopiet šai pasaulei līdzīgi, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā garā, lai pareizi saprastu, kas ir Dieva griba: to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs.
Kad mēs piedzimstam no augšienes, mums ir svarīgi sākt darbu pie sava prāta atjaunošanas. Var teikt, ka tas nav tikai mūsu darbs — tas ir mūsu kopdarbs ar Svēto Garu, Kurš mums ir dots. Šajā procesā mēs esam līdzstrādnieki. Mūsu prātam ir jāiesakņojas Kristū, mūsu domām jāvirzās uz augšu, mums jātiecas pēc Dieva valstības un Tās taisnības. Jaunajam cilvēkam ir jāatjaunojas ik dienas. Tāpēc viens no mūsu prāta atjaunotnes pirmajiem soļiem nav sevis piespiešana kaut ko darīt, bet gan sevis nodošana Dievam. Kā raksti saka :
JĒKABA VĒSTULE 4:7a “Tad nu padodieties Dievam….” un JĒKABA VĒSTULE 4:10 “Zemojieties tā Kunga priekšā, tad viņš jūs paaugstinās”.
Brīžiem pastāv maldīga izpratne, ka mums pašiem ir jāpanāk neiespējamais — ka mums pašiem sevi jāpadara par jaunu cilvēku Kristū, jāpiespiež sevi ienīst ļauno un mīlēt labo. Es kādus no jums apbēdināšu: savā spēkā tas nav iespējams. Nav iespējams padarīt sevi pilnīgu un tādu, kādu vēlas redzēt Dievs. Kad Jēzus Kalna svētrunā saka:
MATEJA EVAŅG̒ELIJS 5:48 “Tāpēc esiet pilnīgi, kā jūsu debesu Tēvs ir pilnīgs”, tas nenozīmē, ka cilvēks, kurš dzīvo miesā, ar savām vājībām to spētu. Tas nozīmē to, ka mums ir jāļauj Svētajam Garam mūs pārveidot un iesakņot mūsu sirdīs to, kas dabiski nav iespējams – Gara augli, kas ir Kristus līdzība mūsos.
PĀVILA VĒSTULE GALATIEŠIEM 5:22“Bet Gara auglis ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība.”
Mums jāsāk dzīvot sadraudzībā ar Viņu, paklausot Viņa vadībai, mana izvēle ir ticības pilna atsaukšanās paklausīt Viņam.
Atdzimstot no augšienes, mums sāk rasties svētas tieksmes, kas iepriekš nav bijušas. Rodas vēlme dzīvot Dievam, kas nozīmē dzīvot pēc Viņa prāta un darīt labu, kam mēs esam veidoti un aicināti.
Mūsu dzīvē ir parādījies mērķis un labā griba, bet ar to vien nepietiek, lai piepildītu Dieva gribu, kas ir laba, tīkama un pilnīga. Bez Svētā Gara mēs varam labu gribēt, bet piepildīt mēs to nespējam. Tāpēc mums dienu no dienas jāpakļaujas Svētā Gara vadībai, lai prāts sāktu atjaunoties un lai mūsos parādītos Kristus prāts. Un uz ko tad Svētais Gars mudina? Uz dzīvi ar Dievu, uz ikdienas sekošanu Kristum, kas ietver sevis aizliegšanu, krusta nešanu un svētu dzīvi.
Kā tad šis atjaunošanās process notiek? Viens no instrumentiem ir garīgās disciplīnas. Apustulis Pāvils aicina Timoteju: “Vingrinies dievbijībā” (1. Tim 4:7). Atjaunotne notiek, ja mēs ievērojam garīgās izaugsmes principus, un šie principi nav nekas jauns — tie ir dziļi bibliski.
Lūk, galvenās garīgās disciplīnas jeb garīgie principi izaugsmei
- Bībeles lasīšana – Katru Dieva bērnu Svētais Gars mudina iepazīt Dievu. Mēs nevaram iepazīt Dievu vienīgi caur personīgām atklāsmēm un piedzīvojumiem; mums ir ik dienas ‘jāēd’ Dieva Vārds kā garīgā maize.
- Lūgšana. – Lūgšana ir ļoti svarīga, jo tā atklāj mūsu identitāti — mēs esam Dieva bērni. Svētais Gars mūsos sauc: “Aba, Tēvs!” Tā parāda, ka mums ir sadraudzība ar Dievu un mēs esam no Viņa atkarīgi. Iesākumā Dieva bērns lūgšanu var mācīties, lūdzot Dievu kā Pestītājs mācīja: “Mūsu Tēvs…” Bet agri vai vēlu, garīgi augot , lūgšana bagātinās ar vārdiem, kas nāk no tavas sirds. Visi lielie Dieva vīri ir lūguši Dievu. Pats Jēzus rādīja mums lūgšanas piemēru Marka ev.1:35.
- Gavēnis. Tā ne vienmēr ir visiecienītākā garīgā disciplīna, taču caur to mēs augam, mācāmies atturību un noliekam malā tās lietas, bez kurām kādu laiku varam iztikt. Tas palīdz mums nopietnāk meklēt Dievu, ieklausīties Viņā un saprast Viņa gribu. Pirmā Draudze gavēja pirms svarīgu lēmumu pieņemšanas.
- Slavēšana, pielūgsme un pateicība. Dieva Vārds neakcentē tikai privāto slavēšanu, vairāk šo disciplīnu mēs redzam kā kopīgu sadraudzību, kurā pagodinām Dievu. Slavēšana un pielūgsme ir Dieva rakstura apbrīnošana, un pateicība ir veids, kā tu pagodini Dievu par to, ko Viņš ir darījis, dara un darīs.
- Draudze, dievkalpojumi un Svētais Vakarēdiens. Kopīga sanākšana draudzē sekmē mūsu izaugsmi un atjaunotni. Draudzē mēs kopīgi svinam Dieva tuvumu, liecinām viens otram par Dieva darbiem, iedrošinām, stiprinām un uzņemam garīgo barību. Vakarēdiens ir īpašs mirklis, kad pieminam Kristus nāvi, atgādinām sev par Viņa nopelnu un par to lielo žēlastību, ka caur Kristus asinīm varam ieiet Vissvētākajā vietā. Tas mūs pārveido un atspirdzina.
- Klusums un norimšana. Prasme būt klusumā var kalpot kā mūsu “sabats”. Tas ir līdzīgs lūgšanai vai gavēnim, bet uzsvars ir uz apzinātu aiziešanu no ikdienas steigas un rutīnas, lai sadzirdētu Dievu.
- Kalpošana citiem. Kalpošana lauž mūsu egoismu un praktiski palīdz mums garīgi izaugt, mīlot savu tuvāko. It sevišķi, ja kalpot mudina Jēzus vārdi un piemērs:
MATEJA EVAŅG̒ELIJS 20:28 “Tā kā Cilvēka Dēls nav nācis, lai viņam kalpotu, bet ka viņš kalpotu un atdotu savu dzīvību kā atpirkšanas maksu par daudziem.“
Varētu nosaukt vēl citas garīgās disciplīnas – ziedošana, Dieva Vārda studijas, grēksūdze u.tml. – katrai disciplīnai ir sava vērtība un vieta Dieva bērna un draudzes dzīvē. Ir dažādi veidi, kā definēt garīgās disciplīnas. To mērķis nav radīt jaunus likumus un noteikumus, bet gan veicināt prāta atjaunotni, pieaugt attiecībās ar Kristu un piedzīvot patiesu garīgo brīvību, sadraudzību ar Dievu un vienam ar otru. Ja mēs vēlamies, lai Draudze augtu mums jālieto tos garīgos resursus/instrumentus, ko piedāvā Dievs. Garīgās disciplīnas nav pašmērķis, tie ir Dieva doti principi mums par svētību . Lai Dievs palīdz mums pieaugt Kristus līdzībā, atjaunodamies savā garā ikdienas.
Māc. Māris Vītols